Vilanda - Vērtīgi zināt

DARBA bišu pienākumi stropā atkarībā no vecuma.

Thu, 23 Mar 2023 16:40:00 +0000

🔸 1 - 2 dienas veca darba bite ir bišu šūnu tīrītāja , tai ir jātīra, jāpucē bišu šūnas. Šūnām jābūt tīrām, lai bišu māte tajā dētu nākamo oliņu.

🔸 No 3. līdz 11. dienai jaunā darba bite kļūst par cirmeņu kopēju, tā baro cirmeņus ( vēl nepiedzimušās bites).

🔸 No 12. līdz 17. dienai darba bite kļūst par vaska biti. Tā veido jaunas kāres, labo vecās šūnas ar propolisu, saņem ziedputekšņus un sagatavo bišu maizi, saņem medu no bitēm medus vācējām un noglabā medus šūnās. Tā baro tranus, kurš pats nebarojas, apkopj un baro bišu māti. Tai ir jāiztīra bišu strops no mirušajām bitēm un cirmeņu atkritumiem. Tā vēdina ligzdu ar spārniem, veicinot gaisa cirkulāciju.

🔸 No 18. līdz 21. dzīves dienai darba bite kļūst par stropa sargātāju (“ sardzeni “). To uzdevums ir sargāt ieeju stropā.

🔸 No 22. dienas līdz 45. dienai darba bite kļūst par medus vācēju. Tās uzdevums ir vākt putekšņus un nektāru.

Darba bišu dzīves ilgums aktīvajā sezonā ~ 1,5 mēn.
Ziemas periodā ~ no 4 - 9 mēn.

VAI MEDU VAR LIKT KLĀT KARSTAI TĒJAI VAI KAFIJAI?

Sat, 18 Feb 2023 14:34:00 +0000

Īsā atbilde ir : JĀ, var!

Esmu dzirdējusi mītus, ka karstā tējā medu likt nevajag, jo 40 grādu temperatūrā tas zaudējot visas labās īpašības un veidojas nevēlamas vielas. Vai tas tā ir?

Šāds viedoklis ir maldi. Šī temperatūra ir ļoti tuva stropa temperatūrai vasarā un nekādu kaitējumu medum nenodara. Īsu laiku temperatūra var būt pat augstāka. Medus tējā nepaspēj neko labu pazaudēt, jo, tiklīdz tas izkusis, mēs tēju sākam dzert.

Viela, ko var viegli noteikt un pārbaudīt, ir fermenta diastāzes aktivitāte, karsējot tā samazinās. Nevēlamā viela, kura veidojas medu karsējot, ir hidroksimetilfurfurols (HMF), tā daudzums karsējot pieaug. Abas šīs vielas ir medus svaiguma un kvalitātes rādītāji. To minimālais (diastāzes skaitlis) un maksimāli pieļaujamais daudzums (HMF mg/kg) ir noteikts medus kvalitātes kritērijos. Skaidrības labad jāpiebilst, ka HMF ir Eiropas Savienībā noteikts medus kvalitātes rādītājs un pat tā neatbilstības gadījumā, kad medus ir jāizņem no tirdzniecības, tas nav kaitīgs.
Karstā tēja vai kafija sākumā nav pat 100°C grādus karsta, bet ap 80°C, un ar katru minūti tā atdziest un kļūst vēsāka. Ieliekot tajā medu, tā daudzums ir neliels un laika sprīdis, kurā tēja vai kafija tiek izdzerta, arī ir ļoti īss. Būtiskas izmaiņas medū šajā laikā nepaspēj notikt.

Aicinām iepazīties ar Lindas Vainovskas veikto pētījumu, kas ir nozīmīgs un saistošs biškopības industrijai un medus patērētājiem. Pētījumā analizēta hidroksimetilfurfurola (HMF) satura un diastāzes bioloģiskā aktivitāte tējā ar medu. Ar pētījumu var iepazīties Latvijas Biškopības Biedrības web lapā: https://www.strops.lv/attachments/article/457/HMF_medus_teja.pdf?fbclid=IwAR2ZOtLJYZgNXR1Kw96WrTNoAO3sBDrKZ6taPOp602eyjXsz8ExYDlHyDvo

Medus ir brīnišķigs un veselīgs dabas produkts! Droši lietojam un izbaudam tās saldo garšu un visas tās labās vielas, ko tas dod! Paldies bitēm! :)

KĀPĒC MEDUS KRISTALIZĒJAS JEB “ SACUKUROJAS”?

Fri, 17 Feb 2023 18:00:00 +0000

Par medus kristalizēšanos sauc tā pārvēršanos no šķidra, sīrupveidīga stāvokļa cietā, kristāliskā. Tas ir fizikāls process. Kristalizēšanās procesā medus ķīmiskais sastāvs un uztura vērtība nemainās.

Bitenieki šo dabīgo procesu sauc par kristalizēšanos, bet tautā to dēvē par “sacukurošanos”, taču tam nav nekāda sakara ar veikalā nopērkamo cukuru. Medū esošie cukuri – glikoze, saharoze, melicitoze – veido kristālus, bet fruktoze nekristalizējas un paliek šķidrā veidā. Jo vairāk glikozes ir medū, jo ātrāk tas kristalizējas, un tas ir atkarīgs no tiem ziediem, kurus bites apciemojušas savā lidojumā. Piemēram, pavasara medus sabiezē un kristalizējas jo īpaši ātri. Taču atcerieties – kristalizācija nekādi neietekmē medus kvalitāti, uzturvērtību vai ķīmisko sastāvu – tā tikai norāda uz medus īstenumu! Kristalizēšanās gaitu ietekmē temperatūra – visātrāk kristalizējas +12±1°C temperatūrā. Tāpat kristalizēšanos veicina krasas temperatūras svārstības. Kristalizēšanos ietekmē arī pirmkristālu daudzums medū, tāpēc to var paātrināt, ja medū iemaisa sakristalizētu medu. Ļoti ātri, dažreiz pat šūnās, kristalizējas rapšu un pūpolu vai kārklu medus, savukārt viršu medus nekristalizējas gandrīz nemaz, ilgi šķidrs glabājas arī lapu izsvīduma medus.

Medu ir grūti ilgstoši saglabāt šķidru. Lielie ražotāji, lai veikalu plauktos saglabātu sava produkta pievilcīgu izskatu, medu pamatīgi filtrē vai arī pakļauj to augstas temperatūras iedarbībai, taču tad iet bojā fermenti, vitamīni, medus zaudē savas dziednieciskās un garšas īpašības.

Citas iespējas ir sildīt medu, nepārsniedzot 40 grādu temperatūru, veidot krēmveida medu vai vienkārši baudīt dabīgu, sakristalizējušos medu.

Labākais no dabas! 🍯🐝

KĀDAS SVECES IZVĒLĒTIES?

Tue, 01 Nov 2022 17:14:00 +0000

Pirms aizdedzini sveces, noskaidro – no kā tās izgatavotas un kas labs/slikts no tām sagaidāms.

Parafīna sveces

Lielāka daļa sveču ir izgatavota no parafīna. Tas ir naftas pārstrādes produkts, ko svecēm izmanto jau kopš 19.gs. vidus. Ražotājiem šī izejviela patīk, jo tā ir lēta. Lai parafīna dedzināšanu padarītu tīkamāku, parasti sveces bagātīgi iekrāso un sasmaržina ar sintētiskām piedevām. Tieši lētums arī ir parafīna sveču lielākais pluss. Degšanas ziņā tas atpaliek no citām alternatīvām, vairāk dūmo, turklāt parafīna traipus ir grūti iztīrīt. ASV Dienvidkarolīnas universitātes pētnieki salīdzināja parafīna un sojas vaska sveces un secināja, ka pirmās degot izdala vairāk kaitīgu vielu. No pāris svecēm, protams, liels kaitējums neradīsies, jāsatraucas vien par regulāru svečošanu slikti vedinātās telpās.

Želejveida sveces

Arī tās ir izgatavotas no divu naftas pārstrādes produktu – minerāleļļas un polimēru sveķu – maisījuma. Šīs sveces deg pat divkārt ilgāk nekā parafīna, turklāt tās mēdz būt caurspīdīgas. Tās parasti pārdod jau traukā, jo pašas formu netur. Bieži šīs sveces ir ārkārtīgi pārsmaržinātas ar sintētiskām smaržvielām.

Sojas vaska sveces

Šo izejvielu iegūst no sojas pupiņu eļļas, to ķīmiski sacietinot. Tas ir samērā jauns sveču materiāls. Sojas vasks ir mīkstāks, lēnāk degošs un necaurspīdīgāks nekā parafīns. Labā ziņa – sojas vaska traipus var iztīrīt ar ūdeni un ziepēm. Tā kā šai izejvielai mēdz pievienot parafīnu, tad jāpārbauda, vai svece patiešām ir no 100% sojas vaska. Soja lielākoties mēdz būt ģenētiski modificēta, tāpēc vislabākā izvēle ir no organiski sertificētas sojas izgatavotas sveces.

Palmu vaska sveces

Palmu vasku iegūst līdzīgi kā sojas vasku. Palmu eļļā esošais stearīns to padara par labu izejvielu svecēm. Šīs sveces izceļas ar visai savdabīgo krāsojumu un faktūru. Palmu vasks ir ciets un gaiši degošs. Šo sveču mīnuss ir pati palma, kuru plantācijām tiek izcirsti meži, ar visām no tā izrietošajām sekām uz ekosistēmu.

Stearīna sveces

Stearīnu iegūst no dzīvnieku taukiem un augu eļļām, tās ķīmiski apstrādājot. Stearīns ir sveču izejviela ar stāžu. Tas ir visai ciets un necaurspīdīgs, nepil un arī ilgi deg. To pievieno arī citiem vaskiem, lai uzlabotu degšanas īpašības. Stearīna sveces var atpazīt pēc to graudainās struktūras.

Bišu vaska sveces

Par šīm svecēm jāpasakās medus bitēm. Tieši viņu dziedzeri izstrādā vasku, ko mēs izmantojam svecēs. Vasks ir dzeltenīgs, pateicoties putekšņu piejaukumam, un tam ir pilnīgi dabīgs – medaini salds aromāts. Bišu vasks ir vienīgā patiešām 100% dabiskā sveču izejviela, kurai piemīt labas degšanas īpašības. Uzskata, ka vaska sveces degot jonizē un attīra gaisu. Lielākais to mīnuss – cena.

BIŠU VASKA SVECES

Tue, 01 Nov 2022 17:05:00 +0000

Par šīm svecēm jāpasakās čaklajām medus bitēm. Tieši viņu dziedzeri izstrādā vasku, ko mēs izmantojam svecēs. Vasks ir dzeltenīgs, pateicoties putekšņu piejaukumam, un tam ir pilnīgi dabīgs medaini salds aromāts. Bišu vasks arī satur daudz ēterisko vielu, un to sastāvā ir tāda vērtīga viela kā propoliss. Bišu vasks ir vienīgā patiešām 100% dabiskā sveču izejviela, kurai piemīt arī labas degšanas īpašības. Bišu vaskam ir viena lieliska īpašība, ja to izmanto svecē, tā nomāc dažādas citas smaržas, kuras rodas no sadzīves. Manuprāt, nav neviena cita smarža, kura piešķir telpai mājīguma sajūtu. Uzskata, ka vaska sveces degot jonizē un attīra gaisu. Lielākais to mīnuss ir cena.

BIŠU VASKS

Tue, 01 Nov 2022 16:51:00 +0000

Medus bitēm uz vēdera ir četri pāri vaska dziedzeru, ko dēvē arī par vaska spogulīšiem. No tiem izdalās šķidrs vasks, kas, saskaroties ar gaisu, sacietē. Katra vaska plāksnīte, kas veidojas pie medus bites vēdera, sver aptuveni 1,1 miligramus. Tādējādi, lai radītu vienu kilogramu šūnu, bišu saimei jāsaražo ap 910 tūkstošus vaska plāksnīšu. Vaska dziedzeri bitēm darbojas no 10. līdz 25. dzīves dienai, bet visaktīvāk tieši starp 12. un 18. dzīves dienu. Visvairāk vaska bites izdala maijā un jūnijā. Galvenā izejviela vaska sintēzei ir nektārā un medū esošie cukuri – fruktoze, glikoze un saharoze. Eksperimentāli ir definēts tāds jēdziens kā medus un vaska ekvivalents. Tas apzīmē cukura daudzumu, kuru nepieciešams patērēt, lai iegūtu noteiktu daudzumu vaska. Viduseiropā bitēm šis skaitlis vidēji ir 20:1 – lai iegūtu vienu kilogramu vaska, bites patērē 20 kilogramu medus.

Senatnē vasks bija svarīga izejviela, kurai daudzās nozarēs nebija analogu. Arī mūsdienās vēl ir vairākas iespējas piedāvāt vasku vai arī vaska izstrādājumus dažādās cilvēku saimnieciskās dzīves sfērās. Pateicoties vaska īpašībām, to plaši izmanto medicīnā, kosmētikā, parfimērijā un dažādās rūpniecības nozarēs – elektrotehniskajā un tekstilrūpniecībā, laku un krāsu, grīdas vaska, apavu krēma, potvaska izgatavošanai. Pārtikas ražošanā to lieto, piemēram, dražē konfekšu spodrināšanai, košļājamo gumiju sastāvā, siera rituļu apvalcēšanai. Kosmētikas ražošanā – dažādu krēmu un lūpu zīmuļu sastāvā, medicīnā – pārsējiem, aplicētājiem u.c. Tomēr galvenais vaska patērētājs ir pati biškopības nozare. Biškopībā visvairāk vaska tiek patērēts mākslīgo šūnu ražošanā, bet daļa augstākās kvalitātes vaska pārtop dekoratīvās vaska svecēs.

Vaska izmantošana tautsaimniecībā

Kosmētikā, medicīnā un pārtikas rūpniecībā. Bišu vasks cilvēka organismā netiek sagremots un izdalās caur zarnu traktu nepārveidotā veidā. Kā minēts medicīniskajā literatūrā, bišu vasks iziet cauri zarnu traktam, pa ceļam veicot maigu ieeļļošanas funkciju. Par veselīgu uzskata šūnu medus košļāšanu. Košļājot medu ar vasku, caur augšējiem elpošanas ceļiem izdalās vaskā esošās gaistošās vielas, kas labvēlīgi ietekmē gļotādas. Vasku pēc tam var izspļaut, bet nekas slikts nenotiks, ja nelielos daudzumos tas tiks apēsts.

Bišu vasks tiek izmantots arī pārtikas rūpniecībā, piemēram, ābolu virsmas, citrusaugļu, meloņu, bumbieru, riekstu, persiku, ananāsu apstrādē. Bišu vasku kā apstrādes vielu uz iepakojuma apzīmē ar E 901.

Medicīnā un farmācijā izmantoto dzelteno vasku (Cera flava) un balto vasku (Cera alba). Balto vasku iegūst no dzeltenā vaska, to balinot saulē vai arī izbalinot ķīmiski. Bišu vaska sastāvā ir A vitamīns un tā provitamīni, kam ir svarīga loma ādas barošanā un audu atjaunošanā. Pateicoties sastāvā esošajam propolisam, tam piemīt arī mēreni antibakteriāla iedarbība. Vasks viegli iekļūst ādas virsējos slāņos, uzturot ādu elastīgu un maigu un pasargājot no izžūšanas un apkārtējās vides kaitīgo faktoru iedarbības. Vasks ietilpst atsevišķu medikamentu, tai skaitā svecīšu sastāvā.

Gan balto, gan dzelteno vasku izmanto kosmētikas līdzekļu izgatavošanā, vairāk tieši krēmu un lūpu zīmuļu, arī losjonu izgatavošanā kā konsistences veidotāju, kā arī ādu kopjošo, mīkstinošo īpašību dēļ. Vaska piedevai ir īpaši mīkstinoša iedarbība uz sausu un sasprēgājušu ādu. Vasku var izmantot arī kā pašu gatavotu ziepju sastāvdaļu.

MEDUS

Sat, 22 Oct 2022 14:18:00 +0000

Medus ir dabiska, salda viela, ko medus bites ražo no augu ziedu nektāra (ziedu medus), augu dzīvo daļu izsvīduma (izsvīduma medus) vai lapu sūcējinsektu izdalījumiem (lapu medus). Bites ievāc nektāru, kas satur daudz ūdens, sajauc ar savā organismā ražotajiem sekrētiem un novieto šūnās nogatavināšanai.

Medus veidošanās procesā lidojošās bites atnes apstrādāto nektāru, savukārt bites pieņēmējas to novieto šūnās ligzdas augšpusē, kur vislabāk iztvaiko ūdens. Vienlaikus tās paaugstina ventilāciju stropā, strauji vēcinot spārnus, un visintensīvāk tas notiek vakaros un naktī.

Pēc dažādiem uzskatiem medus satur 100-455 dažādas cilvēka organismam nepieciešamas vielas. Galvenā medus sastāvdaļa ir ogļhidrāti: glikoze un fruktoze (ne mazāk par 82%), saharoze (ne vairāk par 6%), 11 dažādi disaharīdi un 12 polisaharīdi. Liela nozīme ir medū esošajiem 15 fermentiem jeb enzīmiem – tie miljoniem reižu paātrina organismā notiekošos ķīmiskos procesus. Medū ir arī daudz makro un mikroelementu, un daudzi no tiem ir līdzīgās attiecībās kā cilvēka asinīs. Medus satur arī organiskās skābes, 20 aminoskābju un vitamīnus, kas labi saglabājas, jo medus ir dabisks konservants.

ZIEDPUTEKŠŅI

Sat, 22 Oct 2022 13:41:00 +0000

Ziedputekšņi ir augu ziedu vīrišķā daļa, ko bites ievāc un izmanto par olbaltumbarību. Bites piespiežas pie auga putekšnīcas un pie spalvainā ķermeņa pielipušos putekšņus ar kājām nosukā, veidojot putekšņu nastiņas. Lai ceļā uz stropu tās neizbirtu, bites pievieno nektāru un siekalas, ar žoklīšiem saspaida kamoliņos un novieto īpašos pakaļkāju groziņos.

Ziedputekšņi satur ap 50 dažādu komponentu, un tajos ir visas cilvēka organisma attīstībai nepieciešamās vielas: olbaltumvielas, taukvielas, ogļhidrāti, vitamīni, minerālvielas, fermenti, hormoni. Ziedputekšņu sastāvā ir visas neaizstājamās aminoskābes un daudzas citas, kopumā ap 30. No ogļhidrātiem lielāko daļu veido glikoze un fruktoze. Ar ziedputekšņiem var aizstāt gaļu, pienu, olas. Ziedputekšņi ir vieni no bagātākajiem produktiem vitamīnu ziņā, tādējādi kļūstot par lielisku uztura bagātinātāju, kam dabā nav līdzīga.

BIŠU MAIZE

Thu, 20 Oct 2022 20:34:00 +0000

Bišu maize ir biškopības produkts, kuru bites lieto savā uzturā. Bites savāc ziedputekšņus no augiem, pārnes ligzdā, ievieto šūnās, noblīvē, samitrin ar nektāru un siekalām, iekonservē. Sablīvētajos putekšņos norisinās pienskābā rūgšanu un izveidojas bišu maize, kuru uzturā var lietot arī cilvēki.